>

Cruises on the Gulf of Riga and Baltic sea

Ventspils - Gotlande

Jūs vēlaties izbaudīt neatkarību un skaistu atvaļinājumu, meklējat ko īpašu un neatkārtojamu vairāku dienu garumā? Tad kruīzs uz Gotlandes salu ir atbilde Jūsu vēlmēm. Zviedrijai piederošā Gotlandes sala tiek saukta arī par Baltijas jūras pērli tās unikālā skaistuma dēļ. Gotlande ir lielākā Baltijas jūras sala. Skaistā daba, kultūras pieminekļi, mazie zvejnieku ciematiņi ir tas, kas piesaista cilvēkus no visas pasaules. Gotlande tāpat ir pazīstama ar dažādiem bruņieku turnīriem un vikingu pasākumiem. Brauciens pa jūru līdz salai ar jahtu „Palsa” ilgst 10 stundas. Nedomājiet par viesnīcām un mantu somu staipīšanu - kugītis "Palsa" būs Jūsu mājas visu kruīza laiku.

Salas nosaukumu var tulkot kā Labā zeme vai Dieva zeme. Raugoties kartē, nav jau tik tālu, mūs šķir tikai jūra. Diemžēl latviešiem šis attālums labi zināms ne tikai no Jumpravas dziesmiņas Peldētājs - Es peldēju no Ventspils uz Visbiju…, bet arī no drūmām vēstures lappusēm. Otrā pasaules kara beigās latvieši mazās laiviņās no Kurzemes devās Zviedrijas virzienā, vispirms nonākot Gotlandē un gūstot tur patvērumu. Nelielajā Slites ostā ir piemineklis baltiešu bēgļiem - ostas piekrastē uz mūžiem novietota zvejnieku laiva ar piemiņas plāksni.

Gotlande parasti mūsu domās saistās ar vikingiem, viduslaiku noskaņu vai arī leģendām par bagātajiem tirgotājiem. Kopumā šo teritoriju veido viena liela sala un vairākas tai apkārt esošas nelielas saliņas, no kurām pazīstamākā ir Färo. Tās lielākā daļa – dabas liegums, kura visspilgtākā īpatnība ir laika gaitā savu formu un veidolu izmainījušās klintis – raukari. Tiesa gan, vietumis tādas pašas aplūkojamas arī Gotlandes salā.

Pati Gotlandes sala Baltijas jūras vidū ir 175 km gara un 50 km plata. Šeit jūtama viduslaiku gaisotne ar tikai saliniekiem raksturīgām iezīmēm. Iedzīvotāju skaits – 58 tūkstoši, bet, ceļojot pa salu, rodas iespaids, ka to ir krietni mazāk. Krasta līnija 800 km garumā ir iecienīta atpūtas vieta – gan tūristiem, gan arī pašiem gotlandiešiem. Salas galvenās vērtības – dabas ainava, vēstures, arheoloģijas un arhitektūras pieminekļi. Salas viesiem apmeklēšanai sagatavoti dažādi arheoloģiskie pieminekļi: gan dzīvesvietas ar ēku rekonstrukcijām, gan senās apbedījumu vietas – akmens krāvumu kapulauki. Viens no iespaidīgākajiem šādiem kompleksiem skatāms Fjalē. Zem milzīgajiem ozoliem jūnijā saziedējušas vai visas iespējamās pļavu puķes. Starp tām – kādreiz esošā ciema ēku pamati, akas vieta, māju rekonstrukcijas un turpat, gandrīz līdzās daudz akmens krāvumu senkapu. Vairums no tiem arheologu izpētīti, pēc tam izveidoti sākotnējā izskatā. Rekonstrukcijas precīzas, informācija pietiekama, atliek tikai apbrīnot. Lai nu kā, bet akmeņu gan salā nekad nav trūcis.

Gotlandes baznīcas, kas harmoniski papildina ainavu, saglabājušās no pat 12. gs., kad ap tām vēl tika veidoti aizsargtorņi. To durvis atvērtas ikvienam, ja vien ir vēlēšanās paraudzīties senatnīgajos sienu gleznojumos un interjeros – laipni lūgti! Gotlandē ir ceļu krustojumi, kuros nostājoties var saskatīt 4 dievnamus, - katru savā debess pusē. Un dievnami nebūt nav mazi un necili! Milzu ēkas gotiskā vai romāņu stilā. Gotlandiešiem reiz bijusi degsme un līdzekļi, lai celtu milzīgus dievnamus!

Viens no interesantākajiem kompleksiem atrodas pie Brö – 12. gs. baznīca, kuras sienās vēlāk, jau 16.-18. gs. iemūrēts arī senais bilžakmens. Turpat, tuvajos laukos, skatāmi vēl divi rūnakmeņi, viens no grandiozākajiem akmens krāvuma uzkalniņiem un svētvots. Tikpat senatnīgi grezna ir baznīca Angē, kur sienu gleznojumi ar Bībeles sižetiem saglabājušies vēl no 15. gs., virs tiem atrodas rūnu raksti, kas vēstī par baznīcas celtniekiem. Šīs un pārējās kulta celtnes joprojām vairumā gadījumu pilda savas sākotnējās funkcijas. Nedaudz savādāk laika ritumu pārcietis Romas 11. gs. celtais cisterciešu klosteris. To savā aizgādniecībā pārņēmusi "ideālistu biedrība" – mākslinieki, kas rūpējas par šī reģiona kultūras attīstību kopumā. Klostera drupās iebūvētā estrāde tiek izmantota, lai vasaras vakaros šeit varētu noskatīties V. Šekspīra vai A. Lindgrēnes darbu iestudējumus. "Hamlets" vai "Karalis Līrs", "Brāļi Lauvassirdis" un citas mums tik mīļas un pierastas izrādes tieši šeit gūst citu skanējumu, savijoties kopā ar vasaras saulrietiem un siltajām piejūras naktīm. 17. gs. līdzās cisterciešu klosterim tika uzcelts muižas ēku komplekss, kuru tagad apsaimnieko mākslinieki kopā ar "ideālistu biedrību" - bez darbnīcām, veikaliņiem, restorāna un citām vilinošām lietām, te var ieiet arī "melnajā istabā" - telpā, kur katram apmeklētājam uz tīras lapas jāuzraksta sava problēma un turpat arī jāatstāj.

Ainavas tipisks papildinājums ir dzirnavas - dažādu veidu, sākot no senajām, bieži skatāmajām arī Eiropā, līdz pat mums tik zināmajiem vēja ģeneratoriem. Modernā ainava salā rāda arī tās bagātību un lepnumu - kaļķakmeni. Vislielākās raktuves un pārstrādes uzņēmums ir Slitē un tās apkārtnē.

Gotlandes sirds ir Visbija. Pilsēta, kurā šaurās viduslaiku ieliņas līkumo gar jūras krastu, augšup klintīs, līdz atduras viduslaiku pilsētas mūra priekšā. Šī ir viena no retajām pilsētām, kas saglabājusi plānojumu no 13. gs., laika, kad Hanzas savienības tirgotāji padarīja slavenu un bagātu kādreizējo tirgotāju apmetni. Ne velti senākā ostas un apmetnes vieta tiek īpaši saudzēta un aizsargāta. Pilsētas mūris ir 3-5 km garš un līdz pat 11 m augsts. Mūra iekšpusē jeb vecpilsētā vēl joprojām iekļūt var pa trim vārtiem. Bieži ielu satiksmi vienkārši norobežo kristietības un arī visas salas simbols – jērs. Visbijā to ir īpaši daudz gan suvenīru tirgotavās, gan kā rotājumi, gan arī kā praktiska lieta. No 23 tūkstošiem Visbijas iedzīvotāju apmēram 1/3 dzīvo iekšpus mūra. Arī nozīmīgākie kultūras pieminekļi aplūkojami tieši šeit: gan seno baznīcu un klosteru paliekas, gan arī viduslaiku dzīvojamās ēkas. Pats dīvainākais akcents šajā viduslaiku arhitektūrā ir kādreiz tik vareno baznīcu drupas, kuru karkasi rada neatkārtojamu iespaidu un, ja paveicas, vasaras vakaros šeit var gan klausīties klasiskās mūzikas koncertus, gan arī omulīgi pavadīt laiku ierīkotajos krodziņos. Visjaukākais laiks ir vasara, kad, uzziedot maijrozītēm, ceriņiem un citām Latvijā neredzētām puķēm, pilsētā virmo kā romantiskas, tā smeldzīgas izjūtas. Gotlande ir jāredz – tā ir vieta, kas iespiežas atmiņā.

Gotlandē var apskatīt ļoti skaistus zvejnieku ciemus, kuri mūsdienās izskatās tāpat kā pirms 350 gadiem (tā ir dzīva kultūras piemiņa). Vietējie iedzīvotāji labprāt stāsta par senajiem laikiem, kad zvejniekciemi bija zvejnieku ostas un cilvēkiem tas bija vienīgais ienākumu iztikas avots.

Labākais veids kā baudīt unikālās salas dabas krāšņumu ir riteņbraukšana. Patiesībā, Gotlande ir viena no populārākajām velosipēdistu tūrisma vietām, jo braucot ar velosipēdu lieliski var izbaudīt Gotlandes krāšņo dabu klātienē. Īpašais Gotlandes lepnums ir savvaļā augošie zirgi, kā arī Gotlandes aitas. Īpaši riteņbraucējiem Gotlandē izveidotas lieliskas velosipēdistu tematiskās takas (piemēram, Astrīdas Lindgrēnas taka) un ir ļoti attīstīta veloceliņu infrastruktūra.

Tiem cilvēkiem, kam labāk patīk jautri masu pasākumi, uz Gotlandi jādodas augustā, kad Visbijā norisinās Viduslaiku nedēļa, kas piesaista apmeklētājus no visas Eiropas. Pasākuma laikā Gotlandes sala atgriežas 700 gadus senā vēsturē, cilvēki pārģērbjas viduslaiku drēbēs, cīnās bruņinieku turnīros, kā arī bauda viduslaiku banketus, viduslaiku mūzikas pavadībā. Vakaros ir iespēja tirgoties lāpu gaismā, jo dažviet pilsētā tiek izslēgts elektriskais apgaismojums. Īpašu noskaņu sniedz arī žonglieru, uguns rijēju un pūtēju priekšnesumi.

Pirmā diena. Farosund – Visbija. Jūrkalnes bēgļu laiva Slitē, Visbijas vecpilsētas apskate, pilsētas mūri, Katrīnas un Svētā gara baznīcu drupas, Gotlandes vēstures muzejs, slavens ar izstādītajiem bagāto gotlandiešu zelta un sudraba izstrādājumiem, kas vēl joprojām tiek atrasti visnegaidītākajās vietās salā.

Otrā diena. Farosund – Faro. Labro baznīca – krāšņākā celtne Gotlandē ārpus Visbijas mūriem ar senajām rūnu rakstu zīmēm grīdās un savdabīgiem koka torņiem; Brīvdabas muzejs Bungē – iespēja iepazīties ar zemnieku senākiem dzīves apstākļiem Gotlandē, ko paši zemnieki vēlējušies atstāt mantojumā jaunajām paaudzēm. Ekspozīcijas sāktas vākt jau kopš 1908. gada; Faro sala - ļoti interesanti dabas skati, sākot ar kadiķu klajumiem kā paklājs. Burvīgi skati uz raukariem - milzīgi akmens bluķi jūras krastā.

Trešā diena. Farosund – Gotlandes dienvidi. Gothemas baznīca, lielākā un iespaidīgākā visā Gotlandē; Romakloster – 11. gs. beigu vareno Cisterciešu ordeņa klostera drupas; Torsburgas plakankalne – sens nocietinājums Gotlandē, no kurienes goti devās iekarot austrumu tirgu; Herrvikas osta – Latviešu avots – Hoburga, Hoburgsgubben klinšu masīvs salas D galā, "Hoburgas trollis" – Hogklint, augstākā vieta Gotlandes piekrastē.

Četru dienu kruīzs no Ventspils uz Gotlandi. Izbraucam no Ventspils jahtu ostas (http://www.ventspilsmarina.lv) 20.00. Jau nākamajā rītā 6.00 esam Farosund ostā, Gotlandē. Trīs neaizmirstamas dienas pavadām Gotlandē, nakšņojot uz kuģa Palsa ērtajās kajītēs, izmantojot tā virtuvi, dušas un citas ērtības. Ceturtās dienas vakarā 20.00 pametam viesmīlīgo Gotlandi, lai piektās dienas rītā jau 6.00 atkal būtu mājās – Ventspilī. Kruīza cena ir 250 EUR no viena ceļotāja.

Rezervē savu kruīzu jau tagad!

Lūdzu aizpildiet zemāk atrodamo formu un mēs sazināsimies ar jums pēc iespējas ātrak! Jūsu iesniegtā informācija netiks izmantota nekādiem citiem mērķiem. Visi lauki ir jāaizpilda obligāti.